Termogrāfija ir process, kura laikā ar speciālu aparatūru tiek fiksēts dažādu objektu izdalītais siltuma starojums. Katrs ķermenis, kura temperatūra ir virs absolūtās nulles (-273,15°C), atkarībā no temperatūras izstaro zināmu enerģijas daudzumu. Starojuma intensitāte ir proporcionāla ķermeņa absolūtās temperatūras 4.pakāpei. Izmērot šo izstarotās enerģijas daudzumu ar speciāliem infrasarkano (IR) staru uztvērējiem, iespējams noteikt visa ķermeņa vai tā daļas virsmas temperatūru.
Termogrāfija plaši tiek pielietota ne tikai zinātnē, bet arī praksē - ražošanā, būvniecībā, glābšanas darbos u.c.
Ražošanā ar tās palīdzību iespējams kontrolēt dažādus procesus, mehānismus un energoapgādes sistēmas un iekārtas. Dažādu mehānismu slikti eļļotas kustīgās daļas, piemēram bukses un gultņi, paaugstinātas berzes pretestības rezultātā stiprāk uzsilst. Uzsilst arī elektroiekārtu savienojumi ar vājāku kontaktu, kā arī vadi un kabeļi ar paaugstinātu slodzi.
Būvniecībā termogrāfija pamatā tiek izmantota, lai konstatētu paaugstinātu siltuma zudumu vietas ēku norobežojošās konstrukcijās. Tādā veidā iespējams noteikt nepieciešamo remontdarbu apjomu un kontrolēt būvdarbu veikšanas kvalitāti.